|
|
 |
|
|
|
|
| | Tautai, kurai bija dziesmas... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tautai, kurai bija dziesmas,
Klusums galvu cilpā kar.
Skrēja mana dzirksts no liesmas
Citām līdzi aizvakar.
Šodien vēl kaut kur zem ādas
Nošu spieti nebeidz dūkt.
Tā ir gēnu lieta tāda -
Gribas pļavā puķes plūkt.
Gan es jautrā dziesmā plaukšu -
Dzīvs un varens latvju spīts.
Sastingušās sejās traukšu
Tumsu, ledu aizbaidīt.
Silti raudās leļļu bari,
Kamēr cilvēcīgi kļūs.
Laimes koka dzītie zari
Laimes zemē apsegs mūs! (03.07.2013) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1612
Kopā:6822199
|
|
|
|