 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Aiz sevis zelta stīgu atstājusi... |
| Aiz sevis zelta stīgu atstājusi, Lai nabagiem pa puteklītim tiek, Slīd meitene kā ēna klusi, klusi - Tai manās rokās šonakt jāaizmieg. Trauc vaska tēli, klauni katafalkos, Vien tukšumu un smaku atstājot. Es patiess esmu vārdos augstos, smalkos, Bet dzīvē piemirstu, kā otram dot. "Jel, izkāpsim no savām miesām ārā" Teic meitene un baltos spārnus pleš. Tur lejā paliks zemes elpa vārā - Mums priekšā līdz šim nejausts debess mežs. Jau gana esmu rūgto rāvu lacis - Ir augšup celties patiesākais prieks. Kāds ubags ceļ uz debesjumu acis, Un tajās sabirst mūsu zelta sniegs. |
| (08.07.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |