|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mana sirds tic | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mūsu acis vien īsu mirkli tikās,
bet likās - jau mūsu dvēseles tikās.
To neviens toreiz neredzēja
un neviens to neuzzinās.
Es klusēju un nesaku neko,
ja kāds pēc tevis taujā,
lai iziet laukā, lai redz pats
kā zvaigznes šonakt zaigo
pateicībā man par noklusēto
un par mums abiem vien zināmo:
reiz viss skaistais mūžībai piederēs
un, zvaigznes krītot, ik sapni piepildīs.
Tad tu nāksi vēlreiz - sirds mana tic.
Tikai citāds - tu būsi kāds cits.
Tikai tavas acis un roku pieskāriens -
Tās būs tavas, tas būs tas pats.
(26.05.2013) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4807
Kopā:7369740
|
| |
| |
|
Autori
