|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sejas | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Katrā ceļa grambā, katrā akmenī,
Atrotītā piedurknē, segas stūrītī,
Katrā rudens lapā, koka dobumā -
Visur sejas redzu šajā mijkrēslī.
Sasmaidās un zvēro, riņķus griež un iet.
Ja tās runāt iesāktu, jumts man brauktu ciet.
Miljards acu pieder veļiem uztrauktiem.
Daudzdievību atmetu, bet nav miera tiem.
Zeme - dzīva būtne, dzīvas debesis.
Varbūt tās ir dvēseles, karš ko izdzēsis?
Nespēju vairs paciest, sejas respektēt.
Atliek domu augļus šos ņemt un uzzīmēt! (20.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1124
Kopā:7561826
|
| |
| |
|