|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sejas | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Katrā ceļa grambā, katrā akmenī,
Atrotītā piedurknē, segas stūrītī,
Katrā rudens lapā, koka dobumā -
Visur sejas redzu šajā mijkrēslī.
Sasmaidās un zvēro, riņķus griež un iet.
Ja tās runāt iesāktu, jumts man brauktu ciet.
Miljards acu pieder veļiem uztrauktiem.
Daudzdievību atmetu, bet nav miera tiem.
Zeme - dzīva būtne, dzīvas debesis.
Varbūt tās ir dvēseles, karš ko izdzēsis?
Nespēju vairs paciest, sejas respektēt.
Atliek domu augļus šos ņemt un uzzīmēt!
(20.11.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5376
Kopā:7370309
|
| |
| |
|
Autori
