|
|
|
|
|
|
|
| | Septembra vējavās saule... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Septembra vējavās saule man muguru pieglāstot silda,
Liepas kā bārdas plīv krāšņi, jau zeltojot dvēseli pilda.
Rudas pat suņukam acis, kas vasarā bija vēl brūnas.
Pilnas ar rasu kā zvaigznēm šai rudenī mežmalā sūnas.
Viegli uz ziemu es pošos, pa asarai koki kad noraud.
Ceļu pie manis caur debess, caur plēnēm un gubām tu noaud.
Ceļš tavs kā var'vīksne trausls, bet šorīt man jāmost tā galā -
Satiksies mīla un sapnis, lai nešķirtos liesmās un salā. (17.09.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1838
Kopā:6059668
|
|
|
|