 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Septembra vējavās saule... |
| Septembra vējavās saule man muguru pieglāstot silda, Liepas kā bārdas plīv krāšņi, jau zeltojot dvēseli pilda. Rudas pat suņukam acis, kas vasarā bija vēl brūnas. Pilnas ar rasu kā zvaigznēm šai rudenī mežmalā sūnas. Viegli uz ziemu es pošos, pa asarai koki kad noraud. Ceļu pie manis caur debess, caur plēnēm un gubām tu noaud. Ceļš tavs kā var'vīksne trausls, bet šorīt man jāmost tā galā - Satiksies mīla un sapnis, lai nešķirtos liesmās un salā. |
| (17.09.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |