|
|
 |
|
|
|
|
| | Nogalināšana | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Jebkurš kolektīvs, it īpaši skola, mūs ieliek rāmjos, laupot cilvēka brīvību, izsmejot, pazemojot, "cildinot" un "godinot", izmainot psihi uz neatgriešanos. Te, lūk, kādas konkrētas personības izjūtas, kādas radījusi nespēja iekļauties sociumā.
Nekas jau nav noticis,
Tikai sejiņas uz mani glūn
No dobuma kokā,
No griestu apmetuma,
Caur puķēm un ceļa grumbuļiem.
Nekas jau nav noticis,
Bet bailes neatstājas
Un dzen naglas manā pagurušajā sirdī.
Vēl tālu līdz mājām
Un liekas, ka saļimšu šosejas malā,
Ka nav neviena laba cilvēka,
Kas pamanītu manu izmisušo skatienu.
Tā es varu izdegt un saulē izkalst,
Pārtopot ģindenī vai savdabīgā voblā.
Gan kāds šakālis mani noskribinātu
(Vismaz kaut kāds labums.) (05.08.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1294
Kopā:6748285
|
|
|
|