 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Nogalināšana |
| Jebkurš kolektīvs, it īpaši skola, mūs ieliek rāmjos, laupot cilvēka brīvību, izsmejot, pazemojot, "cildinot" un "godinot", izmainot psihi uz neatgriešanos. Te, lūk, kādas konkrētas personības izjūtas, kādas radījusi nespēja iekļauties sociumā. Nekas jau nav noticis, Tikai sejiņas uz mani glūn No dobuma kokā, No griestu apmetuma, Caur puķēm un ceļa grumbuļiem. Nekas jau nav noticis, Bet bailes neatstājas Un dzen naglas manā pagurušajā sirdī. Vēl tālu līdz mājām Un liekas, ka saļimšu šosejas malā, Ka nav neviena laba cilvēka, Kas pamanītu manu izmisušo skatienu. Tā es varu izdegt un saulē izkalst, Pārtopot ģindenī vai savdabīgā voblā. Gan kāds šakālis mani noskribinātu (Vismaz kaut kāds labums.) |
| (05.08.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |