|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zem trausla ledus... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zem trausla ledus noslīkušas zvaigznes trīc.
Ir viss par mani sen jau tajās ierakstīts.
Un, mēness staru prožektora izgaismots,
Es redzu dzelmē to, kas dzīves varā dots.
Vēl gaidu viņu, īsteno un vienīgo,
Kā sapni maigu, kura lemtam jātrako,
Un tai pat laikā miera pili jābūvē
Gan nomodā, gan miega puses pasaulē.
Es esmu šeit, bet aizskrien jaunība un laiks,
Un mazāk paliek to, kam prieka ziedos vaigs.
No viendabīgās ļaužu masas ļoti tāls
Mans gadiem iecerētais mīlas ideāls.
(27.07.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1075
Kopā:7233912
|
| |
| |
|
Autori
