|
|
|
|
|
|
|
| | gar makoņa malu | Autors - Skaidrite
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
dzejolitis par to cik var būt trausla mīlestība
Gar mākoņa malu eju
Kājas lejup slīd, bet turos
ūdens šļakatās es mirkstu
tavu skatienu tur meklēju
gandrīz vel dzīva zemē guļu es
Gar mākoņa malu eju
Tur tevi es meklēju,
Bet nesasniedzot tavu smaidu
Es zeme krītu
Tavas rokas lido sirds,
Bet pret zemi tā sairst…
Gar mākoņa malu eju
Tur sevi meklēju
Bet neatrodot, saprotu
Ka zemīte ir mana sirds… (24.07.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1256
Kopā:6123490
|
|
|
|