|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tā mīlu es. Kopš pašas mīlestības. | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atnāc pie manis vakara miglā,
Kad caur to balsis kā debesis zied.
Atnāc pie manis kastaņu ziedos,
Atnāc kā saule. Atnāc kā prieks.
Apsēdies klusi uz lieveņa plaukstas,
Rasu kā vasarā pirkstgalos smel.
Tūkstošiem dienu un vēl mazu drusciņ
Tu mani līdz vējam - līdz cīruļiem cel.
Pagalmā gaisma tik mīlīgi staigā,
Ēnai no tevis pievelkas stars,
Un, kā jau pierasts kastaņu laikā,
Pamostas acis. Pamostas gars.
Un kad neviens vairs neskaitīs zvaigznes,
Un kad neviens vairs neaizies lieks,
Atnāc pie manis vakara miglā,
Atnāc kā saule. Atnāc kā prieks.
(10.04.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2585
Kopā:7362128
|
| |
| |
|
Autori
