 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Tā mīlu es. Kopš pašas mīlestības. |
| Atnāc pie manis vakara miglā, Kad caur to balsis kā debesis zied. Atnāc pie manis kastaņu ziedos, Atnāc kā saule. Atnāc kā prieks. Apsēdies klusi uz lieveņa plaukstas, Rasu kā vasarā pirkstgalos smel. Tūkstošiem dienu un vēl mazu drusciņ Tu mani līdz vējam - līdz cīruļiem cel. Pagalmā gaisma tik mīlīgi staigā, Ēnai no tevis pievelkas stars, Un, kā jau pierasts kastaņu laikā, Pamostas acis. Pamostas gars. Un kad neviens vairs neskaitīs zvaigznes, Un kad neviens vairs neaizies lieks, Atnāc pie manis vakara miglā, Atnāc kā saule. Atnāc kā prieks. |
| (10.04.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |