|
|
 |
|
|
|
|
| | Ceļa sākumā | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Dienām šīm ir gadu simtu smagums,
Kaut augšā tāda pati debess dus
Kā tur, toreiz, kur kā lielākais dārgums
Bij mana mūža prieks, tik daiļš un kluss.
Lūk, pamalē dus mājas vientulīgas,
Kur vectēvs rāmi zirgam velgmi nes.
Es strinkšķinu uz spēļu loka stīgas
Un lasu turzā meža zemenes.
Šeit Lielais akmens, sirmais sargu tornis
Pret visiem vējiem stāv kā mūris sens.
“Pār mežiem, šķiet, blāv Radītāja kronis,”
Pār saules rietu saku es, vēl zēns.
Bet, miglai sedzot sagšas pāri pļavām,
Siena smarža, stārķu klaboņa norimst.
Es steidzos atpakaļ drīz uz mājām savām,
Un jūtu - sirdī kaut kas liels man dzimst.
Nu atkal dienas smagnējas spiež mani,
Un šķiet, man spītē pasaulē it viss.
Bet zinu - tas kas toreiz dzimis, zvanīs
Man ceļu pareizo, kas nezudīs. (02.04.2012) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1133
Kopā:6745567
|
|
|
|