|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Narkotiku pelni un dimanti. | Autors - Karine Ederra
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tajās ēnās pazūd soļi. Šķiet, ka gaiss ir kļuvis saldāks. Ik dienas saplūsti ar debesīm un zemi. Tas prasa tik maz pūļu. Tik maz laika un telpas, lai justos laimīgāk. Tas ir neizskaidrojami, ja vien pats neesi bijis šajā nosacīti perfektajā idillē.
Viss sākās jau agrā bērnībā, pie alkohola tvertes iznīcināšanas. Kad jau vēlāmais rezultāts paliek neinteresants, tad kalna virsotnei pamazām pievienojas 'zālītes ampulas' un tālāk jau stāsta turpinājums par pārējām apbreibinošajām vielām, visiem ir zināms. Un, kad uzdod jautājumus: "Kāpēc? Vai tas ir vajadzīgs? "
Atbilde ir vienkārša: "Dzīvojam tak vienreiz!"
Šāds ir tipisks atkarīgā stāsts. Tikai retais no stāstītājiem ar priecīgu ziņģi apgalvos, ka ir patiesi laimīgs, ja vien pirms tam nebūs iesprucinājis sevī kārtējo zārka naglu. Iemesli ir dažādi - vēlme būt citā pasaulē, atslēdzoties no realitātes vai varbūt, nekādas ģimensikas sajūtas, neveiksminieka statuss vai vienkārši - dzīve jābauda. Lai kā vien negribētos, šīs devas nogalina visu.
Ēnās pazūd soļi. Visi aiziet klusi un nemanot. Neuzsit pa plecu, nepaspiež roku, neuzsauc - "Vecais, sazvanīsimies!" Atapšanās sasmirdējusī mēslu virsotnē. Tikai putraino domu skaļums neļauj nomirt. Nav vairāk nekā.
(05.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
žļurben žļarbenis (viesis) (26.03.2020, 09:37)Nav te jāgudrojas, vajag dzejot, bet teikumu salikšana stabiņos nav dzeja. Kas vēl nav skaidrs?! :(((( :D :)))Uzrocis (viesis) (23.03.2020, 16:31)Sapratu, ka nav iespējams noteikt pasaules sabiedrības kopējo intelekta koeficientu vai tās pagrimuma līmeni. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks to mēra pēc sevis... Cik cilvēku, tik šādu līmeņu.../arpa (viesis) (21.03.2020, 20:53)Re kā, aiztaisījās bez brīdinājuma, attaisījās ne no šā, ne no tā. Ne skaidrojumu, ne atvainošanās. Attieksme. Nu, spriežot pēc jaunākā gara darba, labāk būtu palikuši miruši. Ja salīdzināt...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
