|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Caur acu gaismu | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es ieskatos tavās dzintarbrūnajās acīs
Un klusējot gaidu, ko acis man sacīs.
Ko jaunu man atklās šī mierpilnā uguns,
Kas liesmojas tajās, kā pasaules brīnums.
Tās aicina ienākt, bet es atkal baidos
No kristāla spozmes, kas pretī man zaigo.
No tā, kas ir paslēpies otrpus uguns.
No aizmirstām jūtām, ko glabā tavs augums.
Es ieiešu tajās, kad uguns būs dzisis.
Tad soli pa solim mēs atklāsim visu.
Un iekuršu tevī es liesmiņu savu,
Lai droši tad sauktos par nākotni tavu.
(06.02.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1606
Kopā:7018578
|
| |
| |
|
Autori
