|
|
|
|
|
|
|
| | Caur acu gaismu | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es ieskatos tavās dzintarbrūnajās acīs
Un klusējot gaidu, ko acis man sacīs.
Ko jaunu man atklās šī mierpilnā uguns,
Kas liesmojas tajās, kā pasaules brīnums.
Tās aicina ienākt, bet es atkal baidos
No kristāla spozmes, kas pretī man zaigo.
No tā, kas ir paslēpies otrpus uguns.
No aizmirstām jūtām, ko glabā tavs augums.
Es ieiešu tajās, kad uguns būs dzisis.
Tad soli pa solim mēs atklāsim visu.
Un iekuršu tevī es liesmiņu savu,
Lai droši tad sauktos par nākotni tavu. (06.02.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1271
Kopā:6130748
|
|
|
|