|
|
|
|
|
|
|
| | Ar paša spēku | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu jūties daudz stiprāks ik reizi, kad jāsāk no nulles.
Ik reizi, kad jāsāk no pelavām atsijāt graudus.
Kad naktī kauc suņi, bet dvēsele prasa pēc saules
Un liktens par vienkāršiem paziņām pārvērtis draugus.
Tu jūties daudz stiprāks, kad ļauties var tikai uz sevi.
Kad nav pie kā vērsties, ar žēlumā pastieptu roku.
Kad nav vairs neviena, kam svarīgi aizlūgt par tevi.
Vien tikai ar sevi kad dalīt sāc bēdas un prieku.
Tad ieelpo dzīvi caur vērībā ieplestām nāsīm,
Pa gabalu sajūtot asumu, trūdus un melus.
Un pasaule uzziedēs acīs ar melnbaltām krāsām,
Tā norādot skaidri tos baltos un pareizos ceļus. (05.02.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|