 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Caur acu gaismu |
| Es ieskatos tavās dzintarbrūnajās acīs Un klusējot gaidu, ko acis man sacīs. Ko jaunu man atklās šī mierpilnā uguns, Kas liesmojas tajās, kā pasaules brīnums. Tās aicina ienākt, bet es atkal baidos No kristāla spozmes, kas pretī man zaigo. No tā, kas ir paslēpies otrpus uguns. No aizmirstām jūtām, ko glabā tavs augums. Es ieiešu tajās, kad uguns būs dzisis. Tad soli pa solim mēs atklāsim visu. Un iekuršu tevī es liesmiņu savu, Lai droši tad sauktos par nākotni tavu. |
| (06.02.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |