|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Caur acu gaismu | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es ieskatos tavās dzintarbrūnajās acīs
Un klusējot gaidu, ko acis man sacīs.
Ko jaunu man atklās šī mierpilnā uguns,
Kas liesmojas tajās, kā pasaules brīnums.
Tās aicina ienākt, bet es atkal baidos
No kristāla spozmes, kas pretī man zaigo.
No tā, kas ir paslēpies otrpus uguns.
No aizmirstām jūtām, ko glabā tavs augums.
Es ieiešu tajās, kad uguns būs dzisis.
Tad soli pa solim mēs atklāsim visu.
Un iekuršu tevī es liesmiņu savu,
Lai droši tad sauktos par nākotni tavu.
(06.02.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
