|
|
 |
|
|
|
|
| | Atrast sevi | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad manā priekšā visi izbeigušies ceļi,
Kā zemeslodei, sevi tīru noslaukot,
Es acis atveru un gaismā spēku smeļu,
Un ļaujos saules stariem sevi apgaismot.
Es pieceļos, bet īsti nezinu kurp doties.
Kas bijis ir un būs, tik saņurcīts, un svešs.
Kā citā dimensijā pēkšņi esmu modies,
Kur man visapkārt plešas pirmatnējais mežs.
Un nav neviena vairs, kam pieprasīt vai palūgt.
Vien baiļu sauciens tālē izgaisis, kā zvans.
Man cita neatliek, kā lēnām sevi apgūt,
Kā atrast sevī visu to, kas tiešām mans. (19.12.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|