 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Atrast sevi |
| Kad manā priekšā visi izbeigušies ceļi, Kā zemeslodei, sevi tīru noslaukot, Es acis atveru un gaismā spēku smeļu, Un ļaujos saules stariem sevi apgaismot. Es pieceļos, bet īsti nezinu kurp doties. Kas bijis ir un būs, tik saņurcīts, un svešs. Kā citā dimensijā pēkšņi esmu modies, Kur man visapkārt plešas pirmatnējais mežs. Un nav neviena vairs, kam pieprasīt vai palūgt. Vien baiļu sauciens tālē izgaisis, kā zvans. Man cita neatliek, kā lēnām sevi apgūt, Kā atrast sevī visu to, kas tiešām mans. |
| (19.12.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |