|
|
|
|
|
|
|
| | Atrast sevi | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad manā priekšā visi izbeigušies ceļi,
Kā zemeslodei, sevi tīru noslaukot,
Es acis atveru un gaismā spēku smeļu,
Un ļaujos saules stariem sevi apgaismot.
Es pieceļos, bet īsti nezinu kurp doties.
Kas bijis ir un būs, tik saņurcīts, un svešs.
Kā citā dimensijā pēkšņi esmu modies,
Kur man visapkārt plešas pirmatnējais mežs.
Un nav neviena vairs, kam pieprasīt vai palūgt.
Vien baiļu sauciens tālē izgaisis, kā zvans.
Man cita neatliek, kā lēnām sevi apgūt,
Kā atrast sevī visu to, kas tiešām mans. (19.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|