|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es nespēju apreibt | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko sniedz gabaliņš tumšākās šokolādes.
Kuru veikalā katrā var nopirkt par naudu
Un ko reklāmas rullīšos dēvē par baudu.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko man pasniedz ar pokālu Pinokolādas
Kādā bārā, kur uzvirmo zālītes smaka
Un no skandenēm izlaužas mūzika traka.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Kuru saņemt var gultā no meičas kādas,
Ko es satiktu pirmo un pēdējo reizi,
Skaidri zinot, ka rīkojos nepareizi.
Kur lai satieku viņu, to vienu, to īsto,
Kuru iemīlēt spētu pat nepazīstot.
Ko starp tūkstošiem atpazīt nebūtu grūti...
Tad no patiesas laimes es apreibis būtu.
(09.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
