|
|
|
|
|
|
|
| | Es nespēju apreibt | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko sniedz gabaliņš tumšākās šokolādes.
Kuru veikalā katrā var nopirkt par naudu
Un ko reklāmas rullīšos dēvē par baudu.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Ko man pasniedz ar pokālu Pinokolādas
Kādā bārā, kur uzvirmo zālītes smaka
Un no skandenēm izlaužas mūzika traka.
Es vairs nespēju apreibt no laimes tādas,
Kuru saņemt var gultā no meičas kādas,
Ko es satiktu pirmo un pēdējo reizi,
Skaidri zinot, ka rīkojos nepareizi.
Kur lai satieku viņu, to vienu, to īsto,
Kuru iemīlēt spētu pat nepazīstot.
Ko starp tūkstošiem atpazīt nebūtu grūti...
Tad no patiesas laimes es apreibis būtu. (09.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|