|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Acis | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un kad reizēm trūkst vārdu, lai izteiktu jūtas,
Kuras laužas caur sirdīm un nevis caur prātiem.
Mulstošs klusums kad iesprūdīs pavērtās lūpās,
Atliks pasmaidīt klusi un saskrieties skatiem.
Man nav šaubu, ka acis var pavēstīt skaidri,
Ko ar skaņām var mēģināt neveikli mocīt.
Un kad lūpās dzimst nopūtas tikai un vaidi,
Mūsu acis var gluži kā romānus lasīt.
Es jau sen vairs, kā nebīstos klusuma mēma,
Ja vien kopā ar mani šai klusumā tveries.
Ja vien spēju es apreibt no skatiena rāma,
Kad šai mierpilnā brīdī es acīs tev veros.
(07.12.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1921
Kopā:7268196
|
| |
| |
|
Autori
