|
|
|
|
|
|
|
| | Acis | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un kad reizēm trūkst vārdu, lai izteiktu jūtas,
Kuras laužas caur sirdīm un nevis caur prātiem.
Mulstošs klusums kad iesprūdīs pavērtās lūpās,
Atliks pasmaidīt klusi un saskrieties skatiem.
Man nav šaubu, ka acis var pavēstīt skaidri,
Ko ar skaņām var mēģināt neveikli mocīt.
Un kad lūpās dzimst nopūtas tikai un vaidi,
Mūsu acis var gluži kā romānus lasīt.
Es jau sen vairs, kā nebīstos klusuma mēma,
Ja vien kopā ar mani šai klusumā tveries.
Ja vien spēju es apreibt no skatiena rāma,
Kad šai mierpilnā brīdī es acīs tev veros. (07.12.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|