|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar ceļa elpu kabatā | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No savām saknēm aiziet prom
Nav lemts nekad nevienam,
Kaut svešas zemes vilina,
Bet savai - nepiedodam,
Pa ceļiem ejot ienākam
Joprojām savās mājās,
Mīl dvēsele kā ierasti,
Pie zemes pieaudzēta.
Mēs viens pie otra turamies
Kā zari pietur lapas,
Kaut rudens noplēš kādu nost,
Kaut lietus, krusa kapā,
Deg dzīslās spīts un nesadeg -
Uz savām saknēm krītam,
No zemes projām neaiziet,
Šo dzīvi neaizsvītrot.
Vēl reizi mūsu saulē just,
Ka piederam pie sevis,
Neko jau vairāk nevajag,
Ja kāds ir dzīvi devis,
Vien mazu gaismas cerību,
Vien mazliet sīka prieka,
Lai spētu sevi pasargāt
No ceļu pieskāriena.
(27.09.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
