|
|
|
|
|
|
|
| | bez tevis | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
septītais rīts bez tevis desmitā nakts
un dienas bez skaita un sāta
varbūt tu pat nebiji toreiz
un nejutu mājup nākot
bet šalca joprojām vēros tās egles
kas neprata bērzus tēlot
un bija jāiet apseglot laiku
lai ziema nesāktu pērnot
kārtējais mirklis kad atzīties degot
kad mīlēt un nesaudzēt acis -
caur skatienu liesmot ar vēju uz lūpām
kad vārdot un pasargāt prasīt
pieskaries neesot caurplūsti promejot
neaizliedz dzīslaini ritēt
varbūt reiz spēsim kā koksaknes elpot
zem dzīvības slāpstošām bitēm (25.09.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1382
Kopā:6139246
|
|
|
|