 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : bez tevis |
| septītais rīts bez tevis desmitā nakts un dienas bez skaita un sāta varbūt tu pat nebiji toreiz un nejutu mājup nākot bet šalca joprojām vēros tās egles kas neprata bērzus tēlot un bija jāiet apseglot laiku lai ziema nesāktu pērnot kārtējais mirklis kad atzīties degot kad mīlēt un nesaudzēt acis - caur skatienu liesmot ar vēju uz lūpām kad vārdot un pasargāt prasīt pieskaries neesot caurplūsti promejot neaizliedz dzīslaini ritēt varbūt reiz spēsim kā koksaknes elpot zem dzīvības slāpstošām bitēm |
| (25.09.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |