|
|
|
|
|
|
|
| | Caur acu plakstiņiem | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Caur acu plakstiņiem es atkal redzu tevi.
Tas šķiet tik patiesi, ka sajūtu pat smaržas.
Es redzu asaras un tātad tu vēl ceri,
Ka nebūs pārtrūkušas saldās mīlas važas.
Nav varas man pār to, kas notiek tavā dzīvē.
Nav rozā briļļu, kuras vēlētos tu valkāt.
Kā pieradināts zvērs, kas nokļuvis ir brīvē,
Tu īsti nesaproti, ko ar brīvi iesākt.
Bet tevi gaidu es, kā noklīdušu avi
Un vēlos atdot visu, ko tu reiz man devi.
Lai kopā dzīves ceļu turpinātu abi,
Lai nav, vien acīm ciet, man jāskatās uz tevi. (25.09.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1041
Kopā:6130518
|
|
|
|