 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Caur acu plakstiņiem |
| Caur acu plakstiņiem es atkal redzu tevi. Tas šķiet tik patiesi, ka sajūtu pat smaržas. Es redzu asaras un tātad tu vēl ceri, Ka nebūs pārtrūkušas saldās mīlas važas. Nav varas man pār to, kas notiek tavā dzīvē. Nav rozā briļļu, kuras vēlētos tu valkāt. Kā pieradināts zvērs, kas nokļuvis ir brīvē, Tu īsti nesaproti, ko ar brīvi iesākt. Bet tevi gaidu es, kā noklīdušu avi Un vēlos atdot visu, ko tu reiz man devi. Lai kopā dzīves ceļu turpinātu abi, Lai nav, vien acīm ciet, man jāskatās uz tevi. |
| (25.09.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |