|
|
 |
|
|
|
|
| | Caur acu plakstiņiem | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Caur acu plakstiņiem es atkal redzu tevi.
Tas šķiet tik patiesi, ka sajūtu pat smaržas.
Es redzu asaras un tātad tu vēl ceri,
Ka nebūs pārtrūkušas saldās mīlas važas.
Nav varas man pār to, kas notiek tavā dzīvē.
Nav rozā briļļu, kuras vēlētos tu valkāt.
Kā pieradināts zvērs, kas nokļuvis ir brīvē,
Tu īsti nesaproti, ko ar brīvi iesākt.
Bet tevi gaidu es, kā noklīdušu avi
Un vēlos atdot visu, ko tu reiz man devi.
Lai kopā dzīves ceļu turpinātu abi,
Lai nav, vien acīm ciet, man jāskatās uz tevi. (25.09.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|