|
|
|
|
|
|
|
| | Ceļā... | Autors - Aizeks Inaks
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No rīta, agrā rītā, kas rasas dzestrumā veldzē basas noautas kājas, prāts skaidrāks un
gaišāks par vakara drūmo tumsu un cigarešu dūmu pilno telpu. Laiks apstājies ir tad, kad
viss ir beidzies, bet reizēm turpinājums saredzams aiz augstā kalna.
Kāp augstāk, kāp vēl un saredzi laika radīto ceļu, kas tev un nevienam citam. Saredzi ceļa
līkumus, bedres un pakalnus. Ne acu nemirkšķini iedams tālēs. Lai tavs modrības gars tevi
pavada visur kurp tu iedams, lai tavas acis redz, kādas ēnas tev seko un kas tev pa priekšu iet.
Tavās rokās tavs paša dzīves ceļš, kas apvītais laimes un prieka. Nezaudē savu drosmi cīņā
zaudētā, kas atņemdama spēkus, reizē atņem prātu. Nesteidzies, bet apdomā visu līdz galam.
Laiks rādīs un ceļš aizvedīs tur, kur katram sava vieta. Es vēl nezinu, bet drīz... (30.08.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1383
Kopā:6115839
|
|
|
|