 (www.feini.lv) |
| Aizeks Inaks : Ceļā... |
| No rīta, agrā rītā, kas rasas dzestrumā veldzē basas noautas kājas, prāts skaidrāks un gaišāks par vakara drūmo tumsu un cigarešu dūmu pilno telpu. Laiks apstājies ir tad, kad viss ir beidzies, bet reizēm turpinājums saredzams aiz augstā kalna. Kāp augstāk, kāp vēl un saredzi laika radīto ceļu, kas tev un nevienam citam. Saredzi ceļa līkumus, bedres un pakalnus. Ne acu nemirkšķini iedams tālēs. Lai tavs modrības gars tevi pavada visur kurp tu iedams, lai tavas acis redz, kādas ēnas tev seko un kas tev pa priekšu iet. Tavās rokās tavs paša dzīves ceļš, kas apvītais laimes un prieka. Nezaudē savu drosmi cīņā zaudētā, kas atņemdama spēkus, reizē atņem prātu. Nesteidzies, bet apdomā visu līdz galam. Laiks rādīs un ceļš aizvedīs tur, kur katram sava vieta. Es vēl nezinu, bet drīz... |
| (30.08.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |