|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Depresija | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ej projām no sāpošās galvas,
Kā traks cālis, kas laužas no olas.
Caur kauliem, caur asinīm, audiem,
Cauri acu dzidrajiem logiem.
Ej projām un astē sev sieni
Manu domu par tevi, ik vienu.
Vāc visu, kas tajā reiz norakts.
Manā galvā tāpat jau ir bardaks.
Prom laidies no kaistošā prāta.
Kāp uz slotas, kas priekšnamā kārta,
Ar koferiem, ķeselēm, somām...
Man vienalga, tik gaisti no domām.
Ar lielāko jaudu caur sapņiem,
Cauri multenēm visām un murgiem,
Caur sienām, caur barjerām, liesmām,
Pāri ielām, pie sarkanām gaismām...
Tik pazūdi, neatskatoties.
Man vienalga uz kurieni dodies.
Tik laidies, lai Dievs nesāk domāt,
Ka man pietiek šo pasauli nomāt...
(30.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
