|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Būris | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāds strazdulēns, no zvēru bodes,
Kur dziedāt lemts tam bija būrī,
Nu jaukai būtnei līdzi dodas,
Kas maigi sildīja to dūrē.
Strazds vien ap viņu lidinājās.
No plaukstas ēda, lūpām dzēra
Un viņas plecs, bij' putna mājas.
Tam citu māju nevajadzēja.
Bet meitenītei sāka likties,
Ka viņas putns dzied ik vienam.
Tā nolēma vairs neizlikties
Un būri iegādājās viņam...
Prom aizlaidās tas zilās tālēs,
Kur viņa dziesmām skanēt brīvi,
Kur košās krāsas neizbālēs
Un nebūs jānožēlo dzīvi.
Tas nebēgtu no mīlas īstas,
Kur uzticēšanās sniedz mieru.
Tik vien no zelta būra bīstas,
Pret kuru daudzkārt sitis pieri.
(31.08.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
