|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nolemtība | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es zinu, ka sāpīgi būs man tā runāt ar tevi.
Mēs cilvēki vientuļi esam, pat brīžos kad mīlam.
Gan dzīvē, gan nomirstot, cilvēki vienmēr ir vieni.
Kaut kur vairāk gaismas, kaut kur tikai biezāka migla.
Tur debesīs eņģelis logos dedz likteņu sveces,
Lai izmestu tīklus un zvejotu cilvēku sirdis.
Jo bagātāks loms, jo būs sāpīgāk skatīties acīs
Un nozīmes nebūs pat asarai, bērnam kas nobirs.
Varbūt augšā aizmirsīs iedegt to sveci, kas mana.
Bet kas notiks rīt, to es šodien vēl negribu zināt.
Mēs vientuļi esam, bet sapņos jau sevi var mānīt...
Kaut zinu, bet tomēr man sāpīgi ir par to runāt.
(10.07.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1941
Kopā:7268216
|
| |
| |
|
Autori
