 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Nolemtība |
| Es zinu, ka sāpīgi būs man tā runāt ar tevi. Mēs cilvēki vientuļi esam, pat brīžos kad mīlam. Gan dzīvē, gan nomirstot, cilvēki vienmēr ir vieni. Kaut kur vairāk gaismas, kaut kur tikai biezāka migla. Tur debesīs eņģelis logos dedz likteņu sveces, Lai izmestu tīklus un zvejotu cilvēku sirdis. Jo bagātāks loms, jo būs sāpīgāk skatīties acīs Un nozīmes nebūs pat asarai, bērnam kas nobirs. Varbūt augšā aizmirsīs iedegt to sveci, kas mana. Bet kas notiks rīt, to es šodien vēl negribu zināt. Mēs vientuļi esam, bet sapņos jau sevi var mānīt... Kaut zinu, bet tomēr man sāpīgi ir par to runāt. |
| (10.07.2011) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |