|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizgulējies | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pie durvīm iezvanās vēja zvani,
Gaisā uzvirmo vaniļas saldums.
Šķiet mirklis vēl, un nolīs pār mani,
Viņas rūpīgi apslēptais maigums.
Šķiet mirklis vēl, un ieurbsies manī,
Caur skumjām priecīgais skatiens,
Un roka atkal pieskarsies viegli,
Viņas šķietami zīdainiem matiem.
Kaut vējš aiz durvīm turpina zvanīt,
Es jau nolaizu lūpas, kā skūpstam.
Bet zvani šie par sevi liek manīt,
Nu tos dzirdu kā pulksteni dūcam.
Es spiežu pogu un turpinu sapņot,
Lai pēc mirkļa jau kaislībā slīktu.
Un ciešā miegā, vien Morfejam smejot,
Mīļi apskauju spilvenu mīkstu.
(12.06.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
