|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neskati no cepures | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu skaista bij' līdz sāki runāt.
Es pārsteigts visā tevī raugos,
Kā cenšoties kam jēgu panākt.
Un akli vārdu plūsmā maldos.
Tu nebeidz muļķības vien gvelzt.
Tas viss tik nejēdzīgi šķiet,
Kā akmens piestā gaisu berzt,
Kas šķaidīts ūdenī mazliet.
Kādēļ tev pārliecināt mani,
Ka tikai miesā slēpjas skaistums.
Šo zemi sen vairs netur vaļi
Un progress, tas nav tikai laiskums.
Es klausos tevī, ausīm ciet.
Man sacītais vien smīnēt liek.
Sen esmu kļuvis es kā siets,
Kur tikai vajadzīgais tiek.
Bet vārdi auksti, tā kā galerts,
Kas sagrābstīts no svešām mutēm,
Tiek ātri sietam cauri izmests,
Neko vairs neatstājot jūtām.
(19.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1103
Kopā:6154394
|
| |
| |
|
Autori
