|
|
|
|
|
|
|
| | Viss jau sen ir pasacīts | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dziesma.
Lai saldi meli tālāk zib un skan –
Šī sabradātā sirds, tā pieder man.
Un, lai cik sūra patiesība šķiet,
Tai līdzās purvus brist un ceļus iet.
Viss jau sen ir pasacīts, atkārtot nav jēgas.
Vakardienu kopijas nākamības rītos.
Nesadegs un nesapūs vārds zem pelnu segas,
Datorplauktos noglabāts skan, lai atvadītos.
Nekad, nekad no jauna nepiedzimt,
Vien vecās domās sapinoties ļimt.
Kur tagad meitene, kas kroņus vij,
Kad pļavai pāri vakars gaismu mij ? (01.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1417
Kopā:6107749
|
|
|
|