|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Izolētībā | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Trīs pakāpieni vēl, bet kāja slīd,
Un izolētībā es atpakaļ.
Tur tava gaisma vientulībā spīd,
Un laikmets tavu garu nesamaļ.
Tai vientulībā mirstam kopā mēs,
Kaut satikušies neesam nemaz.
Tev nevajag neko no pasaules,
Kas svešās sejās gudra izliekas.
Tu esi viena daudzos cietumos
Un nezini, ka blakus esmu tev.
Tik oranža dziest saule rietumos –
To komplektā ar tevi gribu sev.
Trīs pakāpieni vēl līdz klusumam,
Kur ievainotām sirdīm kopā mist.
Mēs skaļi, skaļi kliegsim ausī tam:
„Kāpt vieglāk divatā un nenokrist.”
(27.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
