|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Arī sniegavīram reizēm salst | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad naktī rāmi aizmieg viss,
Un durvis cieši slēgtas,
Pie manis klusiem soļiem nāk
Caur tumsu sildas vēdas.
Un atkal veras zaļais mežs
Ar pūci egles zarā,
Un zvaigžņu lietus pārlīst spožs
Kā toreiz, atvasarā.
Zem kājām taka sārta stīdz
No sūnu sapņiem krāta,
Tā pati sevi tālāk nes,
Kaut soļiem sāpināta.
Man pretī nāk kāds rūķis mazs
Ar spožu sauli plaukstā,
Un sola staru katram dot,
Kam pēkšņi paliek auksti.
Es pamostos - tas sniegavīrs,
Kas vakar uzcelts tika,
Aiz loga guris zemē dus
Un sniegpulksteņus skaita.
Tad sajūtu, ka blakus man
Kāds siltu sauli dedzis,
Un pāri tam, kas sirdī smeldz,
Ir baltus spārnus sedzis.
(06.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1378
Kopā:6130855
|
| |
| |
|
Autori
