Kad naktī rāmi aizmieg viss,
Un durvis cieši slēgtas,
Pie manis klusiem soļiem nāk
Caur tumsu sildas vēdas.
Un atkal veras zaļais mežs
Ar pūci egles zarā,
Un zvaigžņu lietus pārlīst spožs
Kā toreiz, atvasarā.
Zem kājām taka sārta stīdz
No sūnu sapņiem krāta,
Tā pati sevi tālāk nes,
Kaut soļiem sāpināta.
Man pretī nāk kāds rūķis mazs
Ar spožu sauli plaukstā,
Un sola staru katram dot,
Kam pēkšņi paliek auksti.
Es pamostos - tas sniegavīrs,
Kas vakar uzcelts tika,
Aiz loga guris zemē dus
Un sniegpulksteņus skaita.
Tad sajūtu, ka blakus man
Kāds siltu sauli dedzis,
Un pāri tam, kas sirdī smeldz,
Ir baltus spārnus sedzis. |