|
|
|
|
|
|
|
| | Izplēs... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vārdi dziesmai.
Nodziest liesmiņa, mirst putns tavās krūtīs,
Jo pasaule jau cietums auksts un dziļš kā kaps.
Un tev žēl tās nav, briest vienaldzības migla,
Kur neizšķirt vai esi ļauns vai tomēr labs.
Izplēs ārā savu acu logu restes
Un atbrīvo, kas tajās ieslēgts plēnot gail -
Ne tu viens ar sapņiem bojā aizgājušiem
Ne vienīgais, kam tumsas, vēju ļoti bail. (13.11.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1047
Kopā:6126434
|
|
|
|