|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atsien | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atsien laivu no krasta
Pirms tā sapuvis vraks.
Sašūpo rāmo upi –
Drīz viņa aizaugt sāks.
Melnos debesu griestos
Spuldzes blāvojot gārdz:
„Mēs taču bijām reiz zvaigznes,
Kur ierakstīts bērnības vārds.”
Staro ļaunuma kvartāli,
Ķermeņi nedzīvi slīd.
Tikai Basteja milži
Cauri gadsimtiem spīd.
Varenās zaru rokās
Viss dievišķais dzīvības spars,
Bet apakšā punduru prieki
Un arī kāds dzejnieka gars.
Pumpurā salušam ziedam
Par mīlu kamene stāsta:
„Ak, formulas, teorēmas,
Kā varējāt aizmirst glāstu?”
(25.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2461
Kopā:7541730
|
| |
| |
|
Autori
