|
|
|
|
|
|
|
| | Atsien | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atsien laivu no krasta
Pirms tā sapuvis vraks.
Sašūpo rāmo upi –
Drīz viņa aizaugt sāks.
Melnos debesu griestos
Spuldzes blāvojot gārdz:
„Mēs taču bijām reiz zvaigznes,
Kur ierakstīts bērnības vārds.”
Staro ļaunuma kvartāli,
Ķermeņi nedzīvi slīd.
Tikai Basteja milži
Cauri gadsimtiem spīd.
Varenās zaru rokās
Viss dievišķais dzīvības spars,
Bet apakšā punduru prieki
Un arī kāds dzejnieka gars.
Pumpurā salušam ziedam
Par mīlu kamene stāsta:
„Ak, formulas, teorēmas,
Kā varējāt aizmirst glāstu?” (25.11.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1104
Kopā:6129232
|
|
|
|