|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Daudz svešvārdu lieku... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Daudz svešvārdu lieku man gājis gar ausīm,
Un tāpēc man tīram un kailam vēl būt,
Kad svešvārdos tērptie pa ielām slīd gausi,
Kad darbdienu vakaros pauri tiem sūt.
Ja skatienu manu uz āķa grib lūkot,
Viss velti – tas iedēstīts asfaltā mirdz,
Kur pelēki baložu punktiņi dūko,
Zem izsmēķu kaudzēm, kur pilsētas sirds.
Simt reižu, ak, draugs mans, jau paiets tev garām –
Vai vārds tavs ir laime, kas pagrabā salst?
Es sniegšos pie tevis pār laikiem un varām,
Kā kokam tev vienatnē neļaujot kalst!
Mēs dzimtajā klusumā šalkosim dziļi,
Ka varbūt vien sirdspuksti dzirdami kļūs.
Ne tumsas ne nīcības nāvīgo piļu –
Tur mīlas un radības mājvieta būs...
(11.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
