|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | lai nāk | | Ievietojis: Closing_Time |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nāk mīlestība,
Patvērumu manai sirdij lūgt.
Tā apmulsusi klusi teic,
Ka jūtas esam
Rudenīgais koks,
No kura vējš nāk
Lapas,
Bez atļaujas,
Pa vienai, divām plūkt,
Lai paspēlēdamies
Tās zemē mestu,
Atstājot tās vientulībā pūt.
Un viņai salst,
Un nevēlās tā kādu rītu,
Kā sapnis,
Kaila būt.
Nāk mīlestība sirdij
Patvērumu lūgt,
Un ziema nāk...
Un sirds par atbildi tai čukst,
Lai nāk,
Būs ziemā ar ko
Silti parunāt.
(01.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
