 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Mirga |
| Nāk brīdis jauns, un seno laiku mirga Kā avotvēna spēka vārdos plūst. Jāj rīta vējš uz violeta zirga, Uz akmens zirga tā, kam nesalūst. Kļūst mazliet bail, kad ēna stiepjas gara – Daudz kāju krustiem pāri viņai slāj. Trūd dzīvība, zūd avotvēnas vara, Kad ēnu kautuvē to jāatstāj. Nu klusums, tumsa, izmisums šeit mājo, Bet viss vēl zaļš, vēl krūtīs ļoti zaļš - Tur stiprajam gūt virsroku pār vājo Un seno mirgu gaidīt atpakaļ. Rauj maskas, bērnu raudas dzirdot notīs! Kā kamols silts tu aukstā pasaulē. Lai, dzēšot nāves zīmes, sirdī notrīs: „Man aizlidot, kaut saknes dzītas te.” |
| (12.10.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |