|
|
|
|
|
|
|
| | Zudusī mūza | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nav mūzas vairs, kas spārnos ceļ
Un dzīvei ir zudis sāts.
Tukšs un nepiepildīts,
Ataust kārtējais rīts,
Kā aizlauzts stāds.
Es prātā jūku pamazām,
Kad tevis man blakus nav.
Šķiet, ka apstājies laiks.
Apkārt klusums tik baigs
Un krāsas blāv.
Vairs vārdi dzejā neraisās
Un dziesmas vien kurlajiem.
Rokā ota sen trīc,
Prieku neatnes rīts
Ar saulstariem.
Man neiemigt bez lūgšanām.
Par tevi mans aizlūgums.
Mīlā kvēlošā sirds
Lēni izdziest, kā dzirksts,
Kā malduguns.
Un paliks tikai nospiedums.
Tas krustcelēs klusi degs.
Asais pārmaiņu vējš
To bez žēluma dzēš,
Līdz smiltīm segs. (15.09.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|