 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Zudusī mūza |
| Nav mūzas vairs, kas spārnos ceļ Un dzīvei ir zudis sāts. Tukšs un nepiepildīts, Ataust kārtējais rīts, Kā aizlauzts stāds. Es prātā jūku pamazām, Kad tevis man blakus nav. Šķiet, ka apstājies laiks. Apkārt klusums tik baigs Un krāsas blāv. Vairs vārdi dzejā neraisās Un dziesmas vien kurlajiem. Rokā ota sen trīc, Prieku neatnes rīts Ar saulstariem. Man neiemigt bez lūgšanām. Par tevi mans aizlūgums. Mīlā kvēlošā sirds Lēni izdziest, kā dzirksts, Kā malduguns. Un paliks tikai nospiedums. Tas krustcelēs klusi degs. Asais pārmaiņu vējš To bez žēluma dzēš, Līdz smiltīm segs. |
| (15.09.2010) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |