|
|
|
|
|
|
|
| | atļauja | | Ievietojis: Closing_Time | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nāk mīlestība,
Patvērumu manai sirdij lūgt.
Tā apmulsusi klusi teic,
Ka jūtas esam
Rudenīgais koks,
No kura vējš nāk lapas,
Bez atļaujas,
Pa vienai, divām plūkt,
Lai paspēlēdamies
Tās zemē mestu,
Atstājot tās vientulībā pūt.
Un viņai salst,
Un nevēlās tā kādu rītu,
Kā sapnis,
Kaila būt.
Nāk mīlestība sirdij
Patvērumu lūgt,
Un ziema nāk...
Un sirds par atbildi tai čukst,
Lai nāk,
Būs ziemā ar ko
Silti parunāt. (02.09.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1477
Kopā:6118058
|
|
|
|