|
|
|
|
|
|
|
| | uzticība | | Ievietojis: Closing_Time | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
To mirkli,
No dzīves savas,
Ko veltīju Tev,
To labāk aizmirsti.
Tas mirklis,
Dzīves manas vājums bij,
Kas domāts patiesībā
Viņai bija,
Tik blakus Tu man gadījies.
Un neskumsti,
Man arī skumji,
Ka dzīvē gadās
Arī tādi,
Visnotaļ skaisti,
Un reizē arī
Mirkļi dumji. (23.08.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1820
Kopā:6062145
|
|
|
|